Kā īsti ir ar daivinga drošību Ēģiptē?

Shofja - Februāris 19, 2010

Par daivinga drošības jautājumiem Ēģiptē festivālā „Golden Dolphin 2010” tika uzsākta saruna jau aizvadītajā festivālā. Šogad Ēģiptes Daivinga un ūdenssporta kameras (CDWS) priekšsēdētājs Hišams Gabrs šo sarunu turpināja. Jāteic, ka diskusija ieilga daudz virs atvēlētā laika, jo Krievijas daiveriem jautājumu un komentāru bija daudz – īpaši jau par situācijām, kad jūrā pazūd daiveri un to kā īsti norisinās pazudušo meklēšana.

Jau pašā diskusijas sākumā CDWS priekšsēdētājs Hišams Gabrs uzsvēra, ka ilgus gadus Ēģiptes daivindustrijā valdīja haoss, līdz 2007.gadā tika izveidota Daivinga un ūdenssporta kamera, kuras galvenais mērķis bija padarīt daivingu Ēģiptē drošāku. CDWS sadarbojoties ar Ēģiptes Tūrisma ministriju ir ieviesusi Ēģiptes daivcentru un safari botu sertifikācijas sistēmu. Tagad Ēģiptē legāli var darboties tikai tie daivcentri un safari boti, kas šo sertifikāciju ir nokārtojuši. Šobrīd sertifikācija ir noslēgusies, ar sertificēto daivcentru (vairāk kā 300) un safari botu (vairāk kā 100) sarakstu var iepazīties kameras mājas lapā internetā (www.cdws.travel), turpat aplūkojams arī tā dēvētais „melnais saraksta” – daivcentri un safari boti, kas nav izgājuši sertifikāciju. Bez tam šobrīd attiecībā pret daivcentriem ieviests arī jauns noteikums – četros lielākajos Ēģiptes kūrortos – Šarm el Šeikhā, Dahabā, Hurgadā un Safagā, kur ir ļoti daudz daivcentru, turpmāk jauni daivcentri netiks atvērti. Tas nenozīmē, ka Ēģiptē vispār vairāk netiks atvērti jauni daivcentri, kā uzsvēra Hišams Gabrs, piemēram, Marsa Alam jaunu daivcentru atvēršana tikai tiks atbalstīta.
Jāteic, ka CDWS ir tiešām apņēmusies ievest kārtību Ēģiptes daivindustrijā. Un ne tikai ar daivcentru un safari botu sertificēšanu. Nu pienākusi kārta arī balonu uzpildes stacijām, instruktoriem un daivgidiem.
No 2010.gada janvāra ir uzsākta balonu uzpildes un daivinga tehniskā servisa staciju sertifikācija. Tāpat tiek pārbaudīti arī daivcentru baloni. Liels uzsvars tiek likts uz balonu kvalitāti un laicīgi veiktajām balonu tehniskajām pārbaudēm.
Kā atzina CDWS priekšsēdētājs: „Vienkāršs daiveris, kuram īpašumā ir balons, to izmantos vidēji vairāk kā 10 reizes gadā, bet daivcentrā, kurā ir liels klientu apgrozījums viens balons var tikt izmantots vairāk kā 100 reizes gadā, tāpēc CDWS uzsver, ka daivcentros balonu tehniskajai apskatei un sertifikācijai jānotiek reizi gadā. Daivcentros tiek veiktas pārbaudes – tiek pārbaudīts balonu marķējums par tehnisko pārbaužu iziešanu, ja tehniskās pārbaudes nav veiktas noteiktajā laikā, baloni tiek saurbti, tādā veidā izņemot tos no lietošanas.”
Protams, šādus pasākumus var uzskatīt par barbariskiem, kā tiek atzīts - jau šobrīd likvidēti vairāki 100 balonu un daivcentriem nodarīts finansiāls zaudējums. Bet, kā uzsver Hišams Gabrs – sistēma ir jāsakārto, CDWS galvenais uzdevums ir domāt par daiveru drošību.
Vēl tāds CDWS jaunums – apmēram šī gada vidū tiek plānots uzsākt speciālus kursus, kas paredzēti daivcentru tehniskajam personālam – īpaši cilvēkiem, kas strādā pie kompresoriem.
Tāpat CDWS ir uzsācis instruktoru un daivgidu sertifikāciju. Šobrīd, lai Ēģiptē legāli strādātu par instruktoru vai daivgidu nepietiek tikai ar darba atļauju, nepieciešams arī CDWS izdots sertifikāts, kuru var iegūt nokārtojot eksāmenu.
Šī eksāmena lietderību diskusijas laikā gan apšaubīja vairāki Krievijas instruktori – tie, kuri bija iepazinušies ar eksāmena jautājumiem izteica neizpratni kāpēc vispār šāds eksāmens vajadzīgs, ja tajā ir tik daudz pārāk vienkāršu un elementāru jautājumu, bet gandrīz vai nemaz netiek prasītas zināšanas daivinga drošības jautājumos, par ko tā uzstājas CDWS. Kā arī – vai tad daiveriem, kas saņēmuši starptautiski atzītas niršanas apmācības sistēmas sertifikātu ir īsti nepieciešams vēlreiz kārtot kaut kādu sertifikāciju. Lai gan te nu jāteic, ka Ēģipte šādā ziņā nav vienīgā valsts pasaulē, kura izstrādājusi šādu sertifikācijas sistēmu, ir pat valstis, kur jebkuram daiverim lai nirtu konkrētās valsts ūdeņos ir jāiegādājas speciāls sertifikāts, vienīgi ne visur tas nozīmē eksāmena kārtošanu, bet gan tikai kādas konkrētas naudas summas izdošanu.
Kā uzsvēra CDWS priekšsēdētājs 2009.gadā veicot niršanu apmācošā personāla sertifikāciju 6% nenokārtoja eksāmenu un šobrīd vairs nevar legāli strādāt Ēģiptē. „Ar šādām pārbaudēm mēs arī cenšamies likvidēt tādu problēmu, kā sertifikātu izrakstīšanu bez zināšanu pārbaudes vai ļoti sliktām zināšanām, tā saucamos „sertifikātus par naudu”, kad students tikai samaksā naudu un instruktors viņam izraksta sertifikātu nemaz nesniedzot studentam kādas zināšanas daivingā,” teica Hišams Gabrs.
Diskusijas laikā izvirzījās arī tāds būtisks jautājums – instruktors ar saviem studentiem ir devies, piemēram, daivsafari pa Sarkano jūru, pāris cilvēki grupā šī safari laikā grib nokārtot, piemēram, Rescue kursu – vai instruktoram, kurš ir ieradies Ēģiptē uz šī safari laiku un kuram nav CDWS sertifikāta ir tiesības veikt šo apmācību. Kā skaidroja Hišams Gabrs – instruktors, protams, var veikt šādu apmācību, viņam nav nepieciešams CDWS sertifikāts, tomēr apmācībai jānotiek CDWS sertificēta pārstāvja (kuram jābūt uz safari bota) uzraudzībā. Te gan būtu drusku jāapšauba šāda, no malas veiktas kontroles un uzraudzības lietderība – visticamāk taču instruktors, kurš būs atbraucis safari, piemēram, no Krievijas vadīs kursu studentiem dzimtajā valodā – tātad krievu valodā. Rodas jautājums, kā šim CDWS sertificētajam pārstāvim izdosies saprast par ko instruktors stāsta teorijas nodarbībās? Vienīgais, kam viņš reāli varētu sekot līdzi ir kursa praktiskajai daļa... Un šajā sakarā arī nākamā problēma – pēc Hišama Gabra teiktā, šī CDWS sertificētā persona var būt instruktors vai daivgids. Ja ņem vērā, ka, piemēram, daivgidam būs jāveic arī savi tiešie pienākumi – t.i. jāvada grupa, tad kā viņš paspēs veikt šo safari laikā notiekošo kursu kontroli un uzraudzību. Tāpat vairāk instruktori izteica neizpratni, kā, piemēram, kāds sertificēts daivgids, varētu kontrolēt, teiksim, kādas tehniskās niršanas apmācības sistēmas instruktora darbu. Diemžēl diezgan sliktās tulkošanas dēļ, ne visu komentāru un repliku reālā būtība nonāca līdz CDWS priekšsēdētājam. Tā ka šis jautājums palika līdz galam neatbildēts.
Tomēr jāteic, ka visas iepriekš minētās CDWS aktivitātes daivinga servisa un drošības uzlabošanas sakarā nebūt nav vienīgās – šobrīd ir pieņemts arī jauns likums, kas nosaka, ka turpmāko 6 mēnešu laikā visiem safari botiem jābūt aprīkotiem ar pazudušo daiveru meklēšanas sistēmām. Šāda prasība radusies pēc diezgan biežajiem nelaimes gadījumiem, kad nirēji pazuduši jūrā daivsafari laikā.
Šī, tā dēvētā „pazudušo daiveru” problēma izraisīja asu diskusiju starp instruktoriem un Hišamu Gabru. Kā konkrēts piemērs tika minēts gadījums, kad pagājušā gada augustā pie Brothers pazuda vairāki daiveri, kuru meklēšanas procedūras, pēc aculiecinieku teiktā bija vairāk kā negatīvas. Labi, ka šiem daiveriem paveicās pašu spēkiem sasniegt palīdzību. Tika uzsvērts, ka, piemēram, izsaukt pazudušo daiveru meklēšanai helikopteru bija ļoti problemātiski, instruktoram, kurš bija devies šajā safari ar saviem klientiem vispār nācies saskarties ar acīm redzamiem meliem no visām glābšanas procesā iesaistītajām pusēm.
Kā šo situāciju centās skaidrot CDWS priekšsēdētājs – palātas pakļautībā nav glābšanas dienestu un helikopteru, šādās situācijās palāta sadarbojas ar Ēģiptes Aizsardzības ministriju un Krasta apsardzi. Pat tāda lieta kā helikoptera izsaukšana – pats helikopters atrodas Kairā un lai tas nokļūtu līdz Ēģiptes tālajiem dienvidiem, tas nozīmē vismaz vienu nosēšanos Hurgadā, lai veiktu degvielas uzpildi, nemaz nerunājot par laiku, kas paiet, kamēr atlido no Kairas līdz meklēšanas zonai. Tika ierosināts izveidot helikopteru bāzes stacijas vismaz Hurgadā un Šarm el Šeikhā, uz ko Hišams Gabrs atbildēja, ka CDWS var tikai lūgt Aizsardzības ministrijas palīdzību, nevis izteikt rīkojumus. Šāds izteikums izraisīja neapmierinātību klausītāju vidū – jo, ja jau palāta tik daudz runā par daivinga drošību, tad varbūt būtu nepieciešams vairāk laika veltīt glābšanas sistēmas izstrādei, nevis dažādām sertifikācijām.
CDWS priekšsēdētājs mēģināja atspēkot sertifikāciju nepieciešamību minot skaitļus – negadījumu skaits daivingā kopš uzsākta sertifikācija ir samazinājies. Piemēram, salīdzinot 2007.gadu ar 2008.gadu nelaimes gadījumu skaits samazinājies par 16%, bet salīdzinot 2008.gadu ar 2009.gadu – pat par 23%.
Šāda statistika, protams, ir apsveicama, tomēr tas nekādā ziņā nemazina nepieciešamību pēc glābšanas dienesta, pēc normālas sistēmas, kā nelaimes gadījumā izsaukt glābējus, īpaši situācijās, kad katra minūte ir no svara.
Kopumā Ēģiptes Daivinga un ūdenssporta kameras veicinātā saruna apstiprināja, ka kopš CDWS izveides situācija daivinga drošības jautājumos Ēģiptē ir uzlabojusies, tikai pagaidām šie uzlabojumi vairāk attiecas uz daily daiveriem, nevis tiem nirējiem, kuri dodas daivsafari. Jācer, ka arī šajos drošības jautājumos situācija uzlabosies tuvākajā nākotnē.