Turpinām daivot Hurgadā. 2.daļa.

Shofja - Janvāris 6, 2010

Šodien atkal uz Abu Ramada. Tā ka ir cerība varbūt šoreiz tikt līdz Snake Garden :) Grupā ir notikušas nelielas izmaiņas – Larisa un Ksenija turpina nirt, šodien mums ir pievienojušies divi puiši Sergejs un Dmitrijs, kā arī instruktors Dima veiksmīgi „iesmērē” man savu OWD, jo redz, viņam šodien neesot laika ar to puisi nirt, jo jāvada AOWD kurss... Boss neiebilst, tā ka Pāvels nonāk arī manā grupā.

Tātad 22.oktobra pirmais daivs – Abu Ramada S. Bet arī šoreiz zemūdens „laika apstākļi” nav mums labvēlīgi – atkal tālāk par stūri netiekam – priekšā atkal spēcīga straume. Un nav jēgas tērēt gaisu, lai mēģinātu aizkulties līdz tam Snake Garden. Finālā lielākajai daļai grupas daivs beigtos apmēram pēc 20 minūtēm... Tā ka griežamies apkārt un pētām, kas labs mitinās uz rifa sienas. Turpat netālu no mūsu bota, pie paliela erga, trīs tehniskie daiveri, nokārušies ar daudziem baloniem, veic kaut kādus vingrinājumus – kvadrātā ir nostieptas auklas un viņi tur peld šurpu turpu. Nav gan daudz laika viņus vērot, jāpeld tālāk. Pārpeldot lūžņu čupu, kas tiek dēvēta par vraku, atrodam krokodilzivi, bet Ksenija tiek „izmesta” augšā. Labi, ka tas „vraks” ir 5m dziļumā un peldot virs tā safety stop 3min ir pagājušas. Vispār ar Kseniju ir nelielas problēmas – augumā neliela, tieva, bet nirst uzkārusi uz sevis 10kg. Pati saka, ka grūti esot peldēt, bet bail, ka daiva beigās neizmet laukā no ūdens... vot i stiepjot tos visus svarus... Vispār jau izskatās, ka problēma ir iekš tā, ka nonākot nelielā dziļumā Ksenija sāk satraukties par iespēju tikt izmestai, rezultātā straujāk elpot, un finālā celties augšup. Un gaisu no BCD šajā brīdī viņa izlaiž ļoti, ļoti nedaudz... Pēc daiva de-brīfingā norunājam mēģināt pamazām šo problēmu likvidēt.
Vispār pirmais daivs šodien ir kā ir – straume patraucēja aizpeldēt līdz Snake Garden, Ksenija „uzlidoja” augšā, bet tas vēl nav viss – aiz „vraka” Sergejam uzdod regulators – aiziet free flow... Tā kā līdz botam netālu un balonā gaisa pietiekoši, viņš pārgāja uz savu oktopusu un mēs visi peldējām atpakaļ uz botu. Sergejs un Pāvels daivu beidza – viens dēļ problēmām ar ekipējumu, otrs jau bija pietuvojies 50 bāru atzīmei balonā. Mēs ar Larisu, Kseniju un Dmitriju vēl pēc tam drusku papeldējām.
Otrais daivs – Gota Abu Ramada. Bots ir piešvartojies tuvu Coral Garden... Bija runāts par Haizivi... Bet boss piedāvā risinājumu šai situācijai – brīfings pat par maršrutu „Haizivs” jau ir novadīts, bet ko padarīsi, ka tajā daivsaita galā šodien visi grib nirt – tur botu pa pilnam, nav vietas kur piešvartoties. Risinājums – mums tiek piedāvāts līdz Haizivij aizbraukt ar zodiaku :) Protams, ka piekrītu. Grupai tiek izstāstīts kā nirsim – tipa, ieniršanas no zodiaka specifika. Sakāpjam zodiakā, „Sun Boat” kapteinis Ahmeds, kurš arī stūrē zodiaku, nez kāpēc izdomājis, ka mūs uz Coral Garden vajag aizvizināt :D Atliek tikai nospiegties, ka mēs tak uz Shark gribam. Apmetuši loku, lidojam Haizivs virzienā.
Zodiaks nostājas un viens-divi-trīs ar kūleni atmuguriski visi sagāžamies ūdenī. Ahmeds mūs ir „izmetis” ideālā vietā – tieši virs pašas Haizivs. Skats uz leju ir superīgs. Apmainījušies ar zīmēm „ok” un „uz leju” – ienirstam.
Apskatījām Haizivi, appeldējām abus lielos egrus, vēl nelielu loku pār turpat esošajiem koraļļiem un tad jau griezām atpakaļ bota virzienā. Zivju jau arī daudz dažādu, pat 2 jūras zvaigznes atradu – vienu sarkano ar oranžīgajiem punktiņiem, otru – sarkano ar zilajiem punktiņiem. Arī mazo, balto murēnu redzējām. Vēl jau bija arī krokodilzivs, liela murēna, lionfish utt.
Pārrunājot visu de-brīfingā, izrādās, visiem dikti paticis brauciens ar zodiaku :)
Nu bet pēc daiva šodien mēs dodamies uz „Mr.Sam”. Larisa ar Kseniju pēc pasēdēšanas coffee shop dodas šopingot pa Sheraton, bet es braucu mājās – man šovakar taebo treniņš.
Ir ceturtdienas vakars – musulmaņiem tā ir kā mums sestdiena. Visa Esplanāde pilna ar vietējo ģimenēm. Pat pēc taebo tradicionālā pasēdēšana „Karkar” coffee shop nobrūk, tur vienkārši nav vietu. Un Nastja ar izmet, ka te nu viņa šovakar negribētu sēdēt – pārāk drūmi, ļoti daudz vietējo sieviešu melnos lakatos un galabejās. Alīna ierosina doties līdz pirmajam coffee šopam, kur būs kāda brīva vieta. Jāteic, ka tās brīvās vietas atrast nemaz nav tik viegli, beigu beigās pie Esplanada Mall coffee shop „Romantica” taisni atbrīvojas viens no šūpoļu galdiņiem. Nu ir te tāda fiška – galdiņi ir ierīkoti tādās kā lielās šūpolēs, sasēsties var apkārt līdz 6 cilvēkiem. Tā nu mēs tur šūpojamies, uzpīpējam ūdenspīpi, Sada pažēlojas, ka uzsākusi kaut kādu tur datorspēli, kurā „iesprūdusi” kaut kādā posmā – netiekot uz priekšu. Finālā izpļāpājamies par datorspēlēm, tad par vēl šo un to, līdz jādodas jau mājup – vēls. 

23.oktobris, 2009. 
Vakar boss iedeva daivcentra krekliņu, tādu kur uz muguras uzrakstīts „Staff”. Uzreiz neuzvilku un pēcpusdienā Sems prasīja, kāpēc neesmu krekliņu uzvilkusi, pateicu, ka rīt uzvilkšu. Tātad – šodien. Lai gan, ja godīgi, pie tādiem uzrakstiem ir jāpierod. Tas jau ir kā apzīmējums, uz ielas visi uzreiz zina, ka tu te strādā... Vairums gadījumu tas, protams, ir izdevīgi, bet... nu man ne pārāk patīk tāda izrādīšanās... Tāpēc virs krekliņa es šodien uzvilku vēl arī jaciņu ;) Nu, man pie kā tāda izrādās ir jāpierod pamazām... :)
Šodien mēs dodamies jūrā ar „Sun Boat”. Kaļiņingradas Aleksejs ar savu grupu un es ar Larisu un Kseniju. Vēl uz bota ir pāris intro, Dima ar Irinu un saviem OWD studentiem un boss arī ar OWD studentu.
Pirmais daivs būs uz „El Mina” vraku – nirs kaļiņingradieši un es. Tā ka mēs jau uzreiz sākam gatavoties daivam. Ekipējums salikts, daiveri apģērbušies, vēl tik bcd, pleznas un masku uzvilkt. Brīfings par daivu. Kapteinis iedarbina dzinējus un mēs dodamies uz „El Mina”.
Šoreiz netaisam „small drift” :D kā tiek dēvēts pasākums, kad bots piebrauc tuvāk pie tauvas, kas piesieta pie vraka un daiveri tad salec ūdenī. Šodien te piešvartojies ir tikai viens bots (pagaidām) un mēs nostājamies tam blakus. Virve, kas ved uz vraku, ir pie blakus esošā bota priekšgala. Tā ka šoreiz plāns – ielekt ūdenī un aizpeldēt līdz virvei, kur sākt nolaišanos lejā. Aleksejs ar savējiem aiziet pirmie, pēc tam mēs ar Kseniju un Larisu. Ksenija ir izteikusies, ka viņai patīk vraki, pat tā kā par specializāciju par nogrimušajiem objektiem domā. Bet realitātē tas viņai būs otrais daivs uz vraku. Pirmais bijis, kad AOWD te kārtojusi.
Salecam ūdenī. Un Ksenijai sākas tāda kā neliela panika – maskā drusku ticis ūdens, gan jau arī tas, ka paskatoties zem ūdens redzi tikai zilu dzelmi piedod satraukumu. Un vēl arī tas, ka Ksenija šodien ir pārkrauta ar svariem... Viņai boss ir iedevis lielo 15l tērauda balonu, jo Ksenija visu laiku baidās tikt izmesta, nu un šis tak ir dziļais daivs. Bez tam, no jostas viņa atteicās noņemt pāris svarus nost un nirs ar tiem 10kg, kā parasti. Man jau no sākta gala šķiet, ka viņai arī bez visa 15l balona svaru ir pat daudz... Nu bet...
Tātad, ielecot ūdenī Ksenija drusku sapanikoja. Kamēr parunājāmies, nomainījām masku – atdevu savu rezerves masku no kabatas, vēl drusku parunājām un tad, nevis ienirām uz zem ūdens peldējām līdz virvei, kas ved uz „El Mina”, bet gar botu virs ūdens aizpeldējām līdz ieniršanas vietai. Ksenija tā kā bija nomierinājusies, apmainījāmies ar signāliem un sākām ieniršanu. Jā, svina Ksenijai šodien ir redzami par daudz, uz leju viņa vienkārši gāja kā akmens... Piebremzēju, sapūtām bcd gaisu un turoties pie virves laidāmies lejā. Maršruts mums bija – gar dzenskrūvēm, apkārt vrakam. Tā teikt, sākt ar dziļāko daļu un pāriet uz seklāko. Ksenijai ar peldspēju it oj-oj-oj kā... Atmiņā nāk gadījums, kad mēs ar Inci likām AOWD un bija jānirst uz „Susana” vraku, arī tepat Hurgadā. Toreiz Inārai bija līdzīga situācija – 15l smagais balons un pārāk daudz svina uz jostas. Niršana toreiz notika no nelielas laivas, tipa kā no zodiaka, un Ināra gāja lejā kā akmens, pat bcd piepūšana nelīdzēja, finālā instruktors zem ūdens viņai no jostas nost ņēma svinu, lai Ināra vispār papeldēt varētu...
Tā nu nonirušas lejā mēs apmēra ap to vietu, kur atrodas pods mēģinājām noregulēt Ksenijai vismaz kaut kā peldspēju. A to viņa pastaigāt pa gultni var, a papeldēt nevar. Lielāko daļu daiva es nopeldēju turot viņu aiz rokas, kaut kā bija bail, ka ja sapūtīs par daudz gaisa bcd – izlidos, a ja par maz – kritīs uz leju.
Appeldējām ap vraku – ierastajā vietā pie vraka priekšgala plivinājās vairākas lionfish. Tilpnēs pa pilno glase fish, bet virs paša vraka atradās mazu barakudu bars. Bija straume, bet ne pārāk stipra. Apskatījušas vraku – pat vairākas reizes dažādos dziļumos to appeldējušas, devāmies virves virzienā. Jāsāk izniršana. Safety stop un peldējiens līdz botam. Daivs bija galā. Vispār jau smuki bija, Ksenija izkāpusi uz bota ar atzina, ka bijis forši, viņai paticis, ja vien nebūtu bijis jāmokās ar to pārāk lielo svina daudzumu...
Nākamo daivu, kas bija Abu Ramada S, mēs izlaidām. Nirām pēc pusdienām un atpūtas. Mums otrais daivs bija Gota Abu Ramada. Coral garden.
Tā kā Larisa šodien noslēdz niršanu, tas sarunājām, ka peldēsim nevis ap Akvārija ergiem, bet līdz tālajam ergam, kas atrodas gandrīz rifa otrā pusē.
Ielecam, sākam ieniršanu un es dzirdu, ka man virs galvas tāda kā burbuļu skaņa. Prasu Ksenijai, vai no ventiļa iet gaiss. Viņa parāda, ka jā. Bāc! Kas cits atlika - nācās noņemt bcd un apskatīties, kas par problēmu. No balona ventiļa nāca neliela burbuļu strūkla. Ne pārāk stipra, bet regulāra... bija 2 varianti – pārtraukt daivu un nomainīt balonu (tas būtu pareizākais variants) vai peldēt tik tālāk. Izvēlējos otro variantu. Galu galā, kamēr es mainītu balonu meitenes jau būtu patērējušas kādu daļu gaisa un līdz tālajam ergam tad mums noteikti netikt... Peldēju elpojot pēc iespējas mierīgāk un lēnāk, jātaupa tak gaisa rezerves... Vispār jušana bija tāda, nu drusku nemierīga... īpaši kad paskatoties manometrā redzi, ka gaiss krājumu krītas daudz ātrāk nekā parasti... Vienīgi labi tas, ka meitenes arī labi elpo, un arī viņām vienmēr gaiss balonos paliek pāri. Bet vienalga...
Aizpeldējām mēs tiešām līdz pat tālākajam ergam. Viss kā bija plānots. Redzējām i krokodilzivis, i stingrejas, i murēnas, pat oranži strīpaino gliemi atradām. Vispār skaisti, un ja vēl saules vēl būtu bijis vairāk, tad būtu vēl skaistāk, bet tā kā diena bija drusku apmākusies, tad zem ūdens tā kā drusku trūka košuma.
Jāteic, ka ar visām manām balona problēmām nopeldējām drusku vairāk kā stundu. Atgriezos uz bota ar 50 bāriem.
Pēc daiva devāmies uzpīpēt uz „El Arabi”. Kaut kā tagad vairs obligāti neejam uz „Mr.Sam”. Nu bet pēc pasēdēšanas coffee shopā aizstaigājām vēl līdz Sherry – man tabaku ko uz LV aizsūtīt vajadzēja nopirkt, meitenes gribēja uz saldumu veikalu. Pastaigājām drusku pa Sherry, iedzērām svaigi spiestu apelsīnu sumu (4,-LE par milzīgu glāzi). Saldumu veikals gan nesanāca, jo „Zahraa” bija aizvērts uz vakara lūgšanu.
Pēc tam pavadījām Larisu gandrīz līdz viesnīcai – viņai uz „Sun and Sea”, bet man pa ceļam vajadzēja „Moon Valley” ienest uz LV vedamo tabaku. Uz mājām pagadījās dikti jautrs taksists – i papļāpājām, i izsmējāmies. Viņš gaidot vīzu uz Angliju, braukšot uz Londonu, kur jau draugs kaut kādā viesnīcā strādājot un palīdzējis viņam sameklēt bagāžas nesēja darbu. Pat savu CV man parādīja – nu karjera jau viņam „labā” vairākos hoteļos bagāžas nesējs, tagad taxi vadītājs. Bet tāds jautrs puisis bija. Kā pats teica – te viņam diez ko neveicoties, braukšot laimi meklēt uz Eiropu. Lai jau veicas!
Es izkāpu pie savas mājas, Ksenija aizbrauca tālāk uz savu „Grand Hotel”. Pagalmā satiku Ahmedu – mājas uzraugu. Sasveicinājāmies, saku, ka man nav siltā ūdens, uz ko viņš man atbild, lai es boilerim pogu ieslēdzu. Pateicu, ka paskatīšos. Un piebildu, ka man vēl vajag gāzes balonu nomainīt. To viņš apsolījās izdarīt rīt no rīta – tipa, lai es no rīta pa logu viņu pasaucot, tad viņš atnākšot ar jaunu balonu un nomainīšot. Jāteic, ka saruna mums norisinājās arābu valodā, ar zīmju valodas palīdzību :D Jautri bija!

/Turpinājums sekos/