Turpinām daivot Hurgadā. 1.daļa.

Shofja - Novembris 26, 2009

Atkal ir sakrāmētas somas, atkal es esmu ceļā, atkal uz pāris mēnešiem, atkal uz Sarkano jūru :) Šoreiz es lidoju caur Frankfurti uz Kairu, nu un no turienes uz Hurgadu. Šoreiz ar „Lufthansa”. Izrādās, Ēģipte viņiem skaitās pie tālajiem lidojumiem, uz kuriem ir atļauts nodot 2 somas lielajā bagāžā, katru pa max 23kg!!! Lieta burvīga! Izlidošana 19.oktobrī 13:35. Reiss Rīga - Frankfurte. Ierados lidostā, kā jau pieņemts apmēram 2 stundas pirms izlidošanas. Uz bagāžas nodošanu tāda neliela rinda, bet viena meitene staigā un piedāvā visiem iespēju iečekoties datorā pašiem. Neviens no tiem vācu pensionāriem nepiekrita, bet tā kā meitene teica, ka var iečekoties arī līdz pat Kairai – piekritu. Finālā viņa ne tikai to izdarīja manā vietā, bet pēc tam arī bagāžu pieņēma un beigu beigās izdrukāja arī parastās biļetes – ko nu ar tām on-line check in izdrukām. :) Tā dikti jauki. Strādā lidostā tiešām arī jauki un izpalīdzīgi cilvēki.

Pēc tam parastā drošības pārbaudes un drīz es taxfree zonā dzēru kafiju. Parunāju pa telefonu ar BH2, kurš gribēja zināt vai es tabaku ūdenspīpei kaut kā nevarētu atsūtīt, kā arī „iepriecināja” ar ziņu, ka mana lidmašīna kavēsies... Reģistrācija neko tādu neteica, kā arī televizoros joprojām rādīja, ka lidmašīna būs laikā...
BH2 bija taisnība un izlidojām mēs tikai pēc 14. Frankfurtē bijām pēc viņu laika pēc 15:30. Un man bija diezgan daudz brīvā laika – lidmašīna uz Kairu tikai 22:25. Drusku pastaigāju pa veikaliņiem, tad atradu kādu mierīgāku un ne tik pārpildītu uzgaidāmo zāli, šo to parakstīju datorā, izlasīju apmēram 1/3 līdzpaņemtās grāmatas un tā tas laiks arī pagāja.
Izskatās, ka lidmašīna uz Kairu būs diezgan pilna, pie geita pulcējās diezgan daudz tautas. Man paveicās – sēdēju viena :) Lidmašīna bija lielā – 8 sēdvietas rindā. Salīdzinot ar neseno lidojumu uz Kairu tikai caur Maskavu, jāteic, ka te bija daudz augstāks servisa līmenis. Krēsli daudz ērtāki, dzert bez aicinājuma dod biežāk, televizori priekšējos sēdekļos utt :D Gulēt negribējās tāpēc nolēmu pakavēt laiku noskatoties kādu filmu. Pirmā izvēle krita uz „Ledus laikmeta” filmu par dinozauriem.
Līdz Kairai jālido 4 stundas.
20.oktobris sākās kaut kur pa vidu „Ledus laikmeta”  dinozauru filmai. Pēc tam sekoja vēl viena filma – kaut kāda komēdija par Grieķiju, gidi, kura vada ekskursijas pa Grieķiju, nu tā bija romantiskā filma. Kā galvenā varone atrod savu īsto vīrieti :) Nu un pēc filmas beigām mēs jau drīz sākām nolaišanos. Kaira no augšas mirdzēja miljoniem gaismiņu. Tas ir skats, kas mani vienmēr aizrauj... Burvīgi!!!
Kaut arī lidmašīna nosēdās pie Terminal 1, mēs turpinājām ceļu – braucot caur visai lidostas teritorijai līdz Terminal 3. Un trakākais ir tas, ka es nopirku biļeti uz Hurgadu nezinot, ka lidmašīna no Frankfurtes nosēdīsies Terminal 3. Būtu zinājusi, mierīgi būtu pirkusi biļeti uz pirmo reisu, kas ir 5 no rīta, nevis nākamo – 7:00.
Jau lidmašīnā mums bija izdalītas imigrācijas kartiņas un arī veselības pārbaudes anketas – tipa, vai neslimojat ar cūku gripu. Tās veselības pārbaudes kartiņas ienākot lidostas ēkā savāca pirmās. Šoreiz gan nebija neliela armija baltos halātos un maskās tērptu cilvēku, bet gan pāris vīri ar medicīnas sejas maskām. Viņi arī tās anketas savāca. Pēc tam neliela rinda pie banku lodziņiem pēc vīzas, zīmogs pasē par ielidošanu un dodos pēc bagāžas.
Bagāžu gan nācās ilgi gaidīt, es pat kādu brīdi sāku domāt, ko darīt situācijā, ja bagāža nav atlidojusi... Bet tad uz slīdošās lentes parādījās mans plēvēs ietītais koferis un pēc tam tieši tāpat ietītā mugursoma. Bagāža tomēr bija atlidojusi.
Pie muitas kontroles man pajautāja kas ir somās – pateicu daivinga ekipējums un grāmatas. Muitnieks pasmaidīja, un pievērsās ķīniešiem ar ļoti piekrautiem bagāžas ratiņiem.
Tā kā jau biju Terminal 3, tad izdomāju, ka tomēr jāaiziet līdz „Egypt Air” ofisam un jāpajautā, vai nevar samainīt biļeti uz pirmo reisu. Puisis no „Egypt Air” pateica, lai ejot to jautāt pie reģistrācijas un bagāžas nodošanas. Nu, ko – atkal bagāžas drošības kontrole un devos uz „Egypt Air” reisu reģistrācijas letēm. Rinda tur bija diezgan liela, drusku pat sāku šaubīties, vai maz uz to pirmo reisu vēl būs vietas... Bez tam – mana bagāža sver gandrīz 40kg, tas ir  divas reizes vairāk kā atļauts uz šo reisu. Un tā ir tikai nododamā bagāža (starp citu, es tā arī vēl neesmu sapratusi, kas tur iekšā ir tik smags...), nu tā bagāža, kas atlidoja no Frankfurtes.
Tad arī pienāca mana rinda. Pastāstīju puisim savu situāciju – tipa man ir biļete uz reisu 7 no rīta, bet es gribētu lidot ar reisu 5:00. Vai ir iespējams apmainīt biļeti? Viņš aizgāja noskaidrot. Atgriezies paziņoja, ka varot gan, bez tam pat kaut kādu piemaksu par maiņu nepaprasīja... Nu, ko... tikt uz to reisu es varu, bet man ta vēl ir „bagāžas problēma”. Tā arī viņam pateicu – ka man ir vēl viena problēma – mana bagāža ir smagāka par atļauto normu... Puisis tik pateica, lai dodot to bagāžu šurp. 2 somas. Ok. Un nepievēršot uzmanību cipariem uz svariem, aplīmēja manas somas ar lidostas uzlīmēm, pirms tam gan noplēšot Rīgā salīmētas somu identifikācijas uzlīmes. Mana smagā bagāža bez kādām problēmām aizslīdēja pa lentu prom. Super!!! Tikai nu man bija jāpasteidzas, jo biļetē bija norādīts, ka iekāpšana sāksies 3:40 (tas nekas, ka reiss 5:00), bet pulkstenis jau rādīja 3:35. A līdz geitam iet ļoooti liels gabals... Pāris slīdošie celiņi dikti garos koridoros. Tāda pārlaimīga, ka tikusi uz šo reisu, aizslīdēju pa pāris slīdošajām lentām līdz vajadzīgajam geitam. Tautas daudz nebija. Drīz mūs sasēdināja busā un aizvizināja līdz lidmašīnai. Izrādās, pavisam ar šo agro reisu uz Hurgadu lidoja tikai kādi 20 cilvēki... Laikam tāpēc man tā paveicās ar bagāžu :)
Pagulēju drusku līdz Hurgadai, tās 2 filmas lidojumā līdz Kairai bija nogurdinājušas ;) Pamostoties, kad lidmašīna jau sāka nosēšanos, aiz iluminatora debesis bija dūmakaini rozā. Leca saule. Skaisti. Kad nolaidāmies Hurgadā, debesis jau bija oranžas. Dikti karsts nebija, bet varēja nojaust, ka diena būs karsta.
Bagāža atnāca diezgan ātri. Taxi arī pie izejas no iekšzemes lidojumu termināla ātri dabūju. 30,-LE un būšu dzīvoklī. Piemaksāju vēl taksistam, lai manu bagāžu uzstiepj līdz 4.stāvam. Smaga ta bagāža, bet ar pāris apstāšanām viņš līdz dzīvokļa durvīm to aiznesa. :)
Dzīvoklis dikti daudz nebija pieputējis. Tikai drusku pie durvīm. Sanesu somas, ieslēdzu elektrību, norakstīju skaitītāja rādītājus (lai nevar man te nezi pa ko pēc tam likt maksāt) un... aizgāju gulēt. Apmēram 2-3 stundas pagulēju, tad iztīrīju dzīvokli, mēģināju izdzenāt skudras, kuras drusku ir parādījušās. Un tad jau braucu uz daivcentru.
Izkāpjot pie daivcentra no taxi, turpat stāvvietā no mašīnas kāpa laukā Lena. Ar kurvīti, t.i. bērnu sēdeklīti rokās. Tā nu es pirmo reizi ieraudzīju mazo Evu Mariju. Lenas un Magdi meitiņu. 5 mēneši jau viņai. Bet Magdi nemaz nav līdzīga, pirmais jau ādas krāsa krīt acīs – mazā ir balta, nevis šokolādes brūna kā tētis.
Pasēdējām ar Lenu pļāpājot daivcentrā, kamēr boti atgriezās no daiva. Bija tik superīgi satikt visus :) Boss dikti sapriecājās mani ieraugot. Rīt lai būtu darbā, tā teikt :) Un es tik priecājos :)
Pēc tam vakarā vēl ar Lenu un Larisu coffee shop pasēdējām.
Atgriezties tiešām bija labi. Kaut kā tas drusku vairāk kā mēnesis Latvijā bija pazudis. It kā nekur prom nebūtu braukusi :) Un rīt es atkal niršu Sarkanajā jūrā. Starpcitu, daivcentrā no savas ekipējuma somas izvilku veco 3mm hidru, kurai rāvējslēdzējs saplēsts, un vakarā mājās nomainīju rāvējslēdzēju pret jaunu – pāršuvu. Sausajā tērpā vēl neniršu, pārāk silts te :)
21.oktobris.
Nu ko, atkal sēžu taxi un vizinos uz daivcentru. Tiešām pat pēc šī brauciena taksī no Kawsera līdz „Frogman” biju paguvusi sailgoties.
Izrādās Jureks ar saviem poļiem ir ar „Sun Boat” devies mini safari uz Thistlegorm un Abu Nuhas vrakiem. „Rosetta” ir pilna ar krieviem, pārējiem daiveriem ir noīrēts vēl viens bots – „Blue Dolphin”. Esmu es ar lielu grupu... Nu, ja – tas nekas, ka šī būs pirmā diena Sarkanajā jūrā pēc drusku vairāk kā mēnesi ilga pārtraukuma – dabūnu uzreiz 6 cilvēkus. Daudz jau vispār. Vēl uz bota ir grupiņa latviešu– viņiem introdive. Pats boss taisīs viņiem tos intro :) Un vēl daži infro, kas nirs, laikam, ar Nigmu.
Manā grupā visi, kas ar sertifikātiem – Larisa, Ksenija, Vlads, vēl krievu ģimenīte un viens francūzis. Brauksim šodien uz Abu Ramada.
Pirmais daivs Abu Ramada S. Tā kā visiem ir AOWD līmeņa sertifikāti, tas nozīmē, ka varam uztaisīt nelielu loku dziļumā, bet dziļāk par 20m gan šoreiz ne. Peldēsim uz Snake Garden.
Uzlieku šoreiz uz jostas 10kg svina, parasti jau nirstu ar 8kg, bet kaut kā uz pirmo daivu nolemju uzlikt vairāk, tipa, lai nesanāk tā, ka varbūt pēkšņi nevaru ienirt... Jāteic, ka to 10kg bija reāli par daudz, gāju lejā kā akmens. Un uz otro daivu atgriezos pie ierastā svaru daudzuma – 8kg, vispār jau vajadzētu 7kg, bet tad tas svaru izvietojums 2+1+1+1+2 nav diez ko ērts.
Ienirām, apmetām nelielu loku 19m ap tur esošajiem ergiem un peldējām rifa stūra virzienā – uz Snake Garden pusi. Jāteic, ka tālāk par rifa stūri arī netikām – dikti spēcīga pretstraume... Nācās vien griezties atpakaļ un gar rifa sienu peldēt uz rifa otru malu. Redzējām pāris murēnas, mazu astoņkāji, kurš ļoti fiksi ieslēpās alā, mēģināju visai grupai parādīt oranži svītroto gliemi – nekas prātīgs no tā nesanāca, sākās tik bardaks ap to gliemi – visi vienlaicīgi gribēja apskatīties... tas nekas, ka brīfingā teicu, ka, ja kaut ko rādu zem ūdens, tad visi piepeld pēc kārtas – pirmais pāris apskatās, atpeld malā, tad piepeld nākamie utt. Tauta par šo lietu bija aizmirsusi un visi metās klāt gandrīz vienlaicīgi, tā ka pleznas pa gaisu, saceltas smiltis utt...
Otrais daivs – Gota Abu Ramada. Peldēsim uz Coral Garden. Mūsu grupai tiek pievienoti vēl 2 daiveri – krievu puiši no blakus esošās „Rosettas”. Nu, pārāk lielas grupas nav diez ko forši...
Tā kā bots ir nostājies apmēram pa vidu piestātnei, tad kamēr nonākam līdz rifa stūrim paiet kāds laiciņš. Toties tur jau ir ko redzēt :) Daiveriem parasti patīk te peldēt – zivis ir vienmēr un apskatāmas lielos daudzumos, arī tālāk esošie brain coralls ir smuki. Bija i stingrejas, i akmens zivis, i krokodilzivis, i lionfish utt. :)
Vlads, kurš ir salikts baddy pārī ar Kseniju, šoreiz daiva laikā fiksi notinas – un pievienojas tiem 2 krievu puišiem – peldēt grupas beigās. Nu ko, galvenais, ka es viņus visus redzu. Tomēr tuvojoties mūsu botam, atskatos un pamanu, ka Vlads ir pazudis... Bāc! Parādu grupai, lai paliek tepat un drusku papeldu atpakaļ. Nu protams, Vlads zem kāda cita bota ir atradis vēl vienu krokodilzivi un nu to pēta... Sagrabinu šeikeri un aicinu viņu peldēt šurp. Tad safety stop un kāpjam uz bota.
Diena bija forša, saulīte spīd, vēja nekāda, ūdens + 28C. Nu superīgi! :)
Pēc daiva ar Kseniju un Larisu aizgājām pasēdēt uz „El Arabi”. Kaut kā sagribējās uz turieni, un tika lauzta tradīcija – pēc daiva pasēdēt „Mr.Sam” ;)

/Turpinājums sekos/