Hardcore - Janvāris 21, 2008

Vairāki tiešām noderīgi domu graudi un atziņas saistībā ar daivingu. Tiešām ir vērts izlasīt un atcerēties! Kāds jau ļoti veiksmīgi ir noformulējis svarīgāko, par ko būtu jāpadomā katram nirējam. 

Hardcore - Janvāris 2, 2008

Katru gadu tūkstošiem jauniņo nirēju saņem sertifikātus un dodas patstāvīgos niršanas ceļojumos, un karjeras sākumā pieļauj vienas un tās pašas kļūdas, ka no tām iespējams sastādīt periodisko tabulu. Līdzīgi kā slavenajā Mendeļējeva tabulā, šī “tabula” palīdzēs izanalizēt un saprast tās problēmas, ar kurām ikdienā sastopas daudzi nirēji, kas apguvuši prasmes dažādās skolās. Tas, protams, ir tikai loģiski, jo peldam mēs pēc dabas likumiem, nevis kādas skolas vai asociācijas standartiem. Visbiežāk problēmas ir sīkas un nenozīmīgas. Ļaunākais, kas var notikt – rodas neērtības un sabojājas garastāvoklis. Taču pie noteiktas apstākļu sakritības, šīs sīkās problēmas var pārvērsties lielās un nopietnās nepatikšanās, kuru sekas var būt ne tikai smagas, bet reizēm arī traģiskas. Apskatīsim tipiskākās situācijas, kuras jau varētu būt pazīstamas lasītājam.

Andris - Jūlijs 4, 2007

Neitrālu peldspēju ūdenī var ietekmēt vairāki faktori. Daiveriem tie jāpārzin, kā arī jāpārvalda, dažādi peldspējas kontroles līdzekļi. Galvenie neitrālas peldspējas kontroles līdzekļi ir: pareizs atsvaru daudzums, ko jūs valkājat, gaisa daudzums jūsu peldspējas vestē un gaisa daudzums jūsu plaušās.

daivings - Aprīlis 22, 2007

Gatavojamies sezonai un uzturam sevi labā formā! Iespējams esat dzirdējuši šo informāciju agrāk, bet šeit tiks uzskaitīti desmit padomi, lai saglabātu sevi labā fiziskā formā, kas ir nepieciešama, lai nodarboties ar daivingu. Padomi ietver sporta, veselības un uztura padomus.

Marta - Septembris 5, 2006

Cik dziļš bija tas pēdējais daivs? Vai bija redzemas haizivis? Vai tika atrasti kādi dārgumi? Šie un vēl citi jautājumi tiek parasti parsīti nirējiem, kad viņi atgriežas no kāda ceļojuma.

Uz to parasti varu atbildēt: nirēji parasti nenirst pārāk dziļi, haizivis nav tik bīstamas kā mēdiji to ir publicējuši, un dārgumus nav nepieciešams vest uz mājām, lai niršanas prieks būtu lielāks.

Tad kādēļ vispār ar to jāsāk nodarboties?

daivings - Augusts 17, 2006

Dekompresijas slimība jeb DCS* var rasties katrā no sekojošām situācijām:

• Nirēja paātrināta uzpeldēšana;

• Lidmašīnas straujas paceļas gaisā vai strauji zaudē augstumu;

• Ja nirējs lido lidmašīnā pēc niršanas.

Daivings.lv - Augusts 11, 2006

Jauniesācējam var būt izbrīna par to, vai nirējiem tiešām ir nepieciešamas šīs daudzās caurules, jostas, sprādzes, cilindri un mērinstrumenti.
SCUBA nirēji uz sauszemes parasti izskatās pārlādēti ar lielo ekipējuma daudzumu, grūti tam neticēt, bet zem ūdens visas šīs lietas iegūst bezsvara stāvokli. Tātad, kam gan tas viss ir domāts? Ko visas šīs caurules, jostas , sprādzes un cilindri dara? Kāds ekipējums īstenībā ir nepieciešams, lai varētu nodarboties ar niršanu?

Daivings.lv - Augusts 9, 2006

"SCUBA", kas nozīmē akvalangs, ir saīsinājums no vārdiem - patstāvīgs zemūdens elpošanas aparāts.

Iniciāļi "SCUBA" radās 1939, gadā Savienotajās Valstīs, lai nosūtītu elpošanas aparātus militārajiem nirējiem.

Gluži kā ar radaru, šie saīsinājumi kļuva tik pazīstami, ka bieži vien tos vairs nerakstīja ar lieliem burtiem, bet gan sāka izmantot kā patstāvīgu vārdu, piemēram, velsiešu valodā tas tiek lietots kā „sgwba”.

Akvalanga aparāts nodrošina akvalangistu ar elpojamo gāzi, kas nepieciešama zem ūdens.

Anete - Augusts 2, 2006

Jau gadsimtiem ilgi sievietes un vīrieši ir trenējušies elpas aizturēšanā zem ūdens jeb "Brīvā niršana". Netieši pierādījumi nāk no zemūdens artefaktu pirmsākumiem , kas uzieti sauszemē (piemēram, perlamutru raksti), kā arī no aizvēstures zīmējumos attēlotajiem nirēju attēliem.