Valcha
12-26-2009, 09:33 AM
Pirmdienas pēcpusdienā firmas "Opron Shipping" ūdenslīdēji, kas Liepājas piekrastē palīdzēja filmēšanas grupai no Rīgas, ieniruši jūras dzelmē netālu no Ziemeļu mola. Tur atrasts nogrimis kuģis, kas interesējis filmas veidotājus. Taču pētniekus gaidījis nepatīkams pārsteigums. Uz vraka klāja pamanīti nesprāguši, aptuveni 200 kilogramu smagi, aprūsējuši lādiņi.
Jāgaida, kad ūdenslīdējiem laika apstākļi būs labvēlīgi
Firmas "Opron Shipping" prezidents Vladimirs Daņiļecs pastāstīja, ka kopā ar pārējiem zemūdens ekspedīcijas dalībniekiem devies filmēt kuģi, kā arī mēģinājis noskaidrot peldlīdzekļa nosaukumu un valstisko piederību. Tas gan nav izdevies, taču uz aptuveni septiņu metru dziļumā nogrimušā kuģa klāja uzieti lieli kaujas lādiņi.
Liepājas domes Preses dienestā vakarrīt teica, ka pašvaldības vadītāji esot informēti par nogrimušo kuģi, taču tā esot specifiska militāra rakstura problēma, tāpēc ieteica sīkākas ziņas meklēt Jūras spēkos. Pēcpusdienā domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nosūtīja JS Atbalsta bāzes komandierim komandkapteinim Aleksandram Vaļumam vēstuli, kurā lūdza lietpratējus izpētīt situāciju jūrā aiz Ziemeļu mola.
Aleksandrs Vaļums "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka informācija par uzieto vraku un iespējamiem munīcijas krājumiem uz tā klāja ir nodota Nacionālo bruņoto spēku štābam Rīgā. Jūras spēku ūdenslīdēji mēģinājuši piekļūt kuģim, taču stiprā vēja dēļ tas nav izdevies. Arī redzamība dzelmē bijusi ļoti slikta, tāpēc jāgaida, kad viļņi norims. Pagaidām nav iespējams precīzi pateikt, kāda tieši munīcija vai arī ieroči atrodas uz klāja un tilpnēs, taču tiek pieļauts, ka kuģis tiešām vedis artilērijas lādiņus, kas domāti krasta aizsardzības vajadzībām. Visticamāk, ka peldlīdzeklis nogrimis Otrā pasaules kara laikā.
Iespējams, palīdzību vajadzēs meklēt ārzemēs
Aleksandrs Vaļums atzina: jau agrāk bijusi informācija, ka netālu no Ziemeļu mola varētu meklēt karakuģa vraku. Pērn Liepājā ieradušies aptuveni 20 kara jūrnieku no ASV, kas specializējušies sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanā. Kopējo mācību laikā pārmeklēts arī šis rajons, taču kuģi neizdevās atrast. Atbalsta bāzes komandieris pieļāva, ka tagad vajadzēs meklēt citu valstu jūrnieku palīdzību, lai lādiņus padarītu nekaitīgus. Protams, ja informācija par lieliem munīcijas krājumiem tiešām apstiprināsies.
Komandkapteinis domā, ka lādiņi noteikti nesatur ķīmiskas vai kādas citas bīstamas vielas, kaut arī vakar neoficiāli tika spriests par to, vai tās nav bēdīgi slavenās bumbas ar balto fosforu, kuru atliekas pēdējo gadu laikā vairākkārt izskaloja jūra.
Pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš domā, ka maz ticama ir versija par Pirmā pasaules kara laika vraku. Ir ziņas par pieciem šajā laikā Liepājas tuvumā saspridzinātiem vai citos apstākļos nogrimušiem kuģiem. Taču vairākus grimekļus atrada un veiksmīgi saspridzināja trīsdesmitajos gados, bet metālu pēc tam pārkausēja. Pastāv lielāka iespēja, ka tas ir 1945.gada 10.aprīlī nogrimušais Vācijas munīcijas un ieroču piegādes kuģis "Ilmenau". Bija versija, ka 1201 brutto tonnas peldlīdzeklis aviācijas uzlidojuma laikā vai arī komandas kļūmes dēļ nogrimis Karostas kanālā iepretī 5.piestātnei. Taču, tīrot kanālu, vraks netika atrasts. Arī Vladimirs Daņilecs domā, ka peldlīdzeklim bijis vismaz 1200 bruto tonnu. Iespējams, pat vairāk.
Savukārt 1945.gada 17.februārī netālu no pagaidām nezināmā kuģa atrašanas vietas nogrima 1429 bruto tonnu vācu karakuģis "Eifel", ar kuru bojā gāja 677 cilvēki. Ir versija, ka tas varētu būt arī kāds cits karakuģis, kas nogremdēts vērienīgās Liepājas bombardēšanas laikā 1944.gada oktobrī vai novembrī, jo precīzas uzskaites par kuģu bojāejas vietu un laiku šajā laikposmā nav. Vladimirs Daņiļecs uzskata, ka atrastais peldlīdzeklis nav izgatavots Krievijā. Par to liecina latīņu burti uz metāla detaļām. Taču sīkāk izpētīt kuģi nav izdevies stiprās jūras viļņošanās dēļ.
Dzīvojuši kā uz pulvera mucas
Ar militārajām lietām saistītie cilvēki tomēr pauda neizpratni, kāpēc grimeklis nav atrasts agrāk un padomju laikā kara jūrnieki riskējuši, dzīvojot uz pulvera mucas. Kaut gan ir ziņas, ka pēc Otrā pasaules kara militārpersonām tomēr izdevies uziet aptuveni 80 dažādos laikos nogrimušu kuģu un aptuveni 10 notriektu lidmašīnu atrašanās vietu. Aleksandrs Vaļums teica, ka pagaidām nopietnam satraukumam nav pamata, jo ūdenī munīcija nesprāgs. Galvenais, lai neļautu ziņkārīgajiem piekļūt vrakam un nebūtu pašdarbības. Taču tā jau ir policijas kompetence.
Kad "Kurzemes Vārda" pārstāvji vakar ieradās pie Ziemeļu mola, tur dežurēja policists, bet uzbraukšanu uz mola kavēja perpendikulāri novietota automašīna. Bet mola otrā galā jūrā bija redzams Jūras spēku karakuģis. Iespējams, ka izpētes darbus varēs turpināt šodien, taču vēl nav zināms, kādi jauni pārsteigumi ūdenslīdējus gaida dzelmē. Vladimirs Daņiļecs apliecināja, ka otrdien no rīta Ostas pārvaldē sasaukta steidzama apspriede, kuras laikā dalībnieki noskatījušies dzelmē nofilmētos kadrus, un nav radušās šaubas, ka lādiņi uz vraka ir īsti un bīstami.
Jāgaida, kad ūdenslīdējiem laika apstākļi būs labvēlīgi
Firmas "Opron Shipping" prezidents Vladimirs Daņiļecs pastāstīja, ka kopā ar pārējiem zemūdens ekspedīcijas dalībniekiem devies filmēt kuģi, kā arī mēģinājis noskaidrot peldlīdzekļa nosaukumu un valstisko piederību. Tas gan nav izdevies, taču uz aptuveni septiņu metru dziļumā nogrimušā kuģa klāja uzieti lieli kaujas lādiņi.
Liepājas domes Preses dienestā vakarrīt teica, ka pašvaldības vadītāji esot informēti par nogrimušo kuģi, taču tā esot specifiska militāra rakstura problēma, tāpēc ieteica sīkākas ziņas meklēt Jūras spēkos. Pēcpusdienā domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nosūtīja JS Atbalsta bāzes komandierim komandkapteinim Aleksandram Vaļumam vēstuli, kurā lūdza lietpratējus izpētīt situāciju jūrā aiz Ziemeļu mola.
Aleksandrs Vaļums "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka informācija par uzieto vraku un iespējamiem munīcijas krājumiem uz tā klāja ir nodota Nacionālo bruņoto spēku štābam Rīgā. Jūras spēku ūdenslīdēji mēģinājuši piekļūt kuģim, taču stiprā vēja dēļ tas nav izdevies. Arī redzamība dzelmē bijusi ļoti slikta, tāpēc jāgaida, kad viļņi norims. Pagaidām nav iespējams precīzi pateikt, kāda tieši munīcija vai arī ieroči atrodas uz klāja un tilpnēs, taču tiek pieļauts, ka kuģis tiešām vedis artilērijas lādiņus, kas domāti krasta aizsardzības vajadzībām. Visticamāk, ka peldlīdzeklis nogrimis Otrā pasaules kara laikā.
Iespējams, palīdzību vajadzēs meklēt ārzemēs
Aleksandrs Vaļums atzina: jau agrāk bijusi informācija, ka netālu no Ziemeļu mola varētu meklēt karakuģa vraku. Pērn Liepājā ieradušies aptuveni 20 kara jūrnieku no ASV, kas specializējušies sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanā. Kopējo mācību laikā pārmeklēts arī šis rajons, taču kuģi neizdevās atrast. Atbalsta bāzes komandieris pieļāva, ka tagad vajadzēs meklēt citu valstu jūrnieku palīdzību, lai lādiņus padarītu nekaitīgus. Protams, ja informācija par lieliem munīcijas krājumiem tiešām apstiprināsies.
Komandkapteinis domā, ka lādiņi noteikti nesatur ķīmiskas vai kādas citas bīstamas vielas, kaut arī vakar neoficiāli tika spriests par to, vai tās nav bēdīgi slavenās bumbas ar balto fosforu, kuru atliekas pēdējo gadu laikā vairākkārt izskaloja jūra.
Pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš domā, ka maz ticama ir versija par Pirmā pasaules kara laika vraku. Ir ziņas par pieciem šajā laikā Liepājas tuvumā saspridzinātiem vai citos apstākļos nogrimušiem kuģiem. Taču vairākus grimekļus atrada un veiksmīgi saspridzināja trīsdesmitajos gados, bet metālu pēc tam pārkausēja. Pastāv lielāka iespēja, ka tas ir 1945.gada 10.aprīlī nogrimušais Vācijas munīcijas un ieroču piegādes kuģis "Ilmenau". Bija versija, ka 1201 brutto tonnas peldlīdzeklis aviācijas uzlidojuma laikā vai arī komandas kļūmes dēļ nogrimis Karostas kanālā iepretī 5.piestātnei. Taču, tīrot kanālu, vraks netika atrasts. Arī Vladimirs Daņilecs domā, ka peldlīdzeklim bijis vismaz 1200 bruto tonnu. Iespējams, pat vairāk.
Savukārt 1945.gada 17.februārī netālu no pagaidām nezināmā kuģa atrašanas vietas nogrima 1429 bruto tonnu vācu karakuģis "Eifel", ar kuru bojā gāja 677 cilvēki. Ir versija, ka tas varētu būt arī kāds cits karakuģis, kas nogremdēts vērienīgās Liepājas bombardēšanas laikā 1944.gada oktobrī vai novembrī, jo precīzas uzskaites par kuģu bojāejas vietu un laiku šajā laikposmā nav. Vladimirs Daņiļecs uzskata, ka atrastais peldlīdzeklis nav izgatavots Krievijā. Par to liecina latīņu burti uz metāla detaļām. Taču sīkāk izpētīt kuģi nav izdevies stiprās jūras viļņošanās dēļ.
Dzīvojuši kā uz pulvera mucas
Ar militārajām lietām saistītie cilvēki tomēr pauda neizpratni, kāpēc grimeklis nav atrasts agrāk un padomju laikā kara jūrnieki riskējuši, dzīvojot uz pulvera mucas. Kaut gan ir ziņas, ka pēc Otrā pasaules kara militārpersonām tomēr izdevies uziet aptuveni 80 dažādos laikos nogrimušu kuģu un aptuveni 10 notriektu lidmašīnu atrašanās vietu. Aleksandrs Vaļums teica, ka pagaidām nopietnam satraukumam nav pamata, jo ūdenī munīcija nesprāgs. Galvenais, lai neļautu ziņkārīgajiem piekļūt vrakam un nebūtu pašdarbības. Taču tā jau ir policijas kompetence.
Kad "Kurzemes Vārda" pārstāvji vakar ieradās pie Ziemeļu mola, tur dežurēja policists, bet uzbraukšanu uz mola kavēja perpendikulāri novietota automašīna. Bet mola otrā galā jūrā bija redzams Jūras spēku karakuģis. Iespējams, ka izpētes darbus varēs turpināt šodien, taču vēl nav zināms, kādi jauni pārsteigumi ūdenslīdējus gaida dzelmē. Vladimirs Daņiļecs apliecināja, ka otrdien no rīta Ostas pārvaldē sasaukta steidzama apspriede, kuras laikā dalībnieki noskatījušies dzelmē nofilmētos kadrus, un nav radušās šaubas, ka lādiņi uz vraka ir īsti un bīstami.