Džerijs Šterns, ShishaClub.lv - Janvāris 19, 2010

Strīdi par ūdenspīpes ietekmi uz veselību ir nu jau ierasta tēma dažādos mēdijos, tomēr laika gaitā ir izkristalizējusies kāda nopietna likumsakarība. Ļoti maz ir tādu, kas savu viedokli šai jomā veido objektīvi, paši pīpētāji nebeidz ūdenspīpi slavināt, bet pretinieki klaji noliedz, piesaucot kaut kādus mistiskus pētījumus, kas ir absurdi jau savos pieņēmumos vien, tomēr reizēm tāpat gūst atbalstu.

Daivings - Janvāris 8, 2010

Kā raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”, britu un franču zinātnieki nākuši klajā ar jaunu ieteikumu cilvēkiem, kurus lidojuma laikā lidmašīnā vai, piemēram, braucot ar laivu, nomoka jūras slimība – viņiem jādara viss, lai šūpošanās ritms nesakristu ar pašu elpošanas ritmu.  Speciālisti norāda, ka tas nemaz nav tik vienkārši un garāku ceļojumu laikā šis ieteikums nav realizējams, taču īsiem braucieniem, piemēram, līdz pusstundas garumam, tas varētu būt noderīgs.

Shofja - Marts 4, 2009

Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta mājas lapā atrodama rokasgrāmata jūrniekiem „Cilvēka izdzīvošana aukstā ūdenī”. Jāteic, ka šo rokasgrāmatu derētu izlasīt jebkuram, tai skaitā arī daiveriem, jo tajā atrodamā informācija tiešām reāli var noderēt. Šīs rokasgrāmatas mērķis ir izskaidrot briesmas, kuras izraisa ilgstoša atrašanās aukstā ūdenī, kas var apdraudēt cilvēka dzīvību, kā arī stāsta kā novērst vai samazināt šīs briesmas. Ir svarīgi zināt, ka arī tad, ja cilvēks nokļuvis aukstā ūdenī, viņš nav bezpalīdzīgs, bet spēj nodrošināt savu izdzīvošanu. Kā to izdarīt – tas viss aprakstīts rokasgrāmatā „Cilvēka izdzīvošana aukstā ūdenī”.

Shofja - Decembris 14, 2008

Dekompresijas slimība jeb Kesona slimība – nav tāda daivera, kurš par šo slimību nebūtu dzirdējis kaut vai tikai nedaudz. Jau uzsākot pirmos apmācības kursus zemūdens peldēšanā instruktors studentiem izstāsta par bīstamākajām lietām daivingā. To skaitā arī par dekompresijas slimību. Tēma par dekompresiju un problēmām, kas var rasties nirējam precīzi neievērojot pareizas izniršanas noteikumus, diez vai zaudēs savu aktualitāti. Arī šoreiz parunāsim par to, kas daiverim būtu jāņem vērā pirms niršanas, tās laikā un pēc niršanas, lai izvairītos no iespējas saslimt ar dekompresijas slimību, kā arī to, ko darīt, ja nu tomēr nirējam parādījušies kādi no Kesona slimības simptomiem.

Hardcore - Novembris 5, 2008

Rakstā “Smēķēšana un zemūdens peldēšana” Dr. Deivids Bučs (David Buch)  pievērš mūsu uzmanību faktam, ka pārāk daudz aktīvu nirēju ir arī kaislīgi smēķētāji. Patiesībā, 15 gadu laikā ko pavadu ar atpūtu saistītā zemūdens peldēšanā, novēroju smēķētāju skaita samazināšanos peldētāju vidū. Daudzi nirēju kuģi ierobežo smēķēšanu uz borta, taču tāpat nākas novērot ievērojamu skaitu nirēju, kas “uzvelk dūmu” pirms niršanas, pēc tās, vai divu nirienu starplaikā. Esmu pazīstams arī ar vairākiem instruktoriem, kas vienlaikus ir arī kaislīgi smēķētāji.

Hardcore - Novembris 1, 2008

Smēķēšana un zemūdens peldēšana. Vai var teikt, ka šāds apvienojums ir riska faktors dekompresijas slimībai? Vairumam nirēju ir labi zināms, ka alkohola lietošana pirms niršanas var izraisīt organisma atūdeņošanos, kas savukārt palielina dekompresijas slimības (DKS), kas pazīstama arī kā “kesona” slimība, rašanās risku. Jau sākotnēji, visus, kas apgūst zemūdens peldēšanu, māca izvairīties no alkohola lietošanas niršanas dienā, un pat iesaka atturēties visa niršanai atvēlētā atvaļinājuma laikā. Ekonomiski attīstītajās valstīs tūroperatori pat nepiedāvā alkoholu tiem cilvēkiem, kas reģistrējušies kā nirēji. Vismaz līdz brīdim kamēr nav beigusies niršana. Bet kā ir ar tabaku?

Andris - Jūnijs 21, 2007

Vispirms jānosaka ievainojuma ārstēšanas steidzamības pakāpe.

Veiciet sākotnēju novērtēšanu daivinga vietā. Kesona slimība vai jebkuri tās simptomi, kuri ir aprakstīti iepriekš, parādās 24 stundu laikā kopš izniršanas ūdens virspusē. Daivera sākotnējais stāvoklis nosaka veicamo darbību kārtību un steidzamības pakāpi.

Andris - Jūnijs 20, 2007

Daiveriem- iesācējiem ir jānirst ievērojot piesardzību, vai arī jālieto niršanas tabulas vai datori. Pieredzējušie daiveri parasti izvēlas dziļuma tabulu par 10 pēdām (3 metriem) dziļāku kā standarta procedūras gadījumā. Šī prakse ir ļoti ieteicama visiem daiveriem, īpaši, ja niršana notiek aukstā ūdenī, vai arī niršana norisinās sarežģītos apstākļos. Daiveriem, kurš nirst ar daivinga datoru ir jābūt piesardzīgiem attiecībā uz ne- dekompresijas robežu tuvošanos, īpaši, ja niršana notiek dziļāk par 100 pēdām (30 metriem).

Andris - Jūnijs 19, 2007

Pašas izplatītākās DCS izpausmes ir locītavu sāpes un nejutīgums. Tālāk seko: muskuļu vājums un nespēja iztukšot urīnpūsli. Smagu DCS ir viegli identificēt, jo ir pazīmes un simptomi skaidri redzami. Tomēr, lielākoties DCS izpaužas kā nelielas locītavu sāpes vai parestēzija (anormāla dedzināšanas, kņudēšanas vai kutēšanas sajūta) ekstremitātēs.

Andris - Jūnijs 18, 2007

Kesona slimība ir neadekvātas dekompresijas rezultāts, kas seko pēc atrašanās paaugstināta spiediena apstākļos. Dažos gadījumos, Kesona slimība nav smaga un nesatur tiešus draudus. Citkārt, var rasties nopietni bojājumi; un kad tas notiek, jo ātrāk uzsāk ārstēšanos, jo labākas izredzes uz atveseļošanos.